POSTSENSORIUM

RIXC Art Science Festival 2021

Kristīne Krauze-Slucka

1 September 2021

Vibrations of the Material Universe. Thirst for Gold.
2020-2021, Mixed media installation: lightbox, analogue photographic images partially dissolved in water, video

Seeking to make visible an otherwise invisible threat to the biosphere, contributed from analogue photographic image-making, the artist slowly creates a layer of water on light-sensitive photographic paper and carefully injects the chemicals into it. For her, it serves as a comprehensive gesture, where the aesthetics of hand-made pollution are revealed. Where a watery blue becomes golden.

It’s a gaze and a movement of the hand that recognises water as a universal solvent, treats it as a source of life and transformation and acknowledges it as a collector of chemical waste. Whether it is from large-scale production or one activity, a contaminated substance is created that finds its way back to us through its flow.

We can not avoid our contribution to the ecosystem. No matter how small. But neither can we avoid photographs of this kind exploiting the chemical and physical reactions of physical phenomena themselves. Becoming documents of their own.

In her artistic practice, Kristīne Krauze-Slucka (1979) studies the relationship between man, technology and nature, paying attention to the processes of adaptation and hybridization, often focusing on the materiality aspects of the chosen media. She has obtained a master’s degree from the Visual Communication Department of the Latvian Academy of Arts (2020). She has received a scholarship from the Valdemar Tones Foundation (2020) and the Nordic-Baltic Young Artists Award (2020). Thanks to the Riga Photography Biennale – NEXT 2021 special prize in cooperation with the Lithuanian publishing house “NoRoutine Books”, she has published her first photo book “Vibrations of the Material Universe. Thirst for gold ”.

Kristīne Krauze-Slucka
Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes.
2020-2021, Jauktu mediju instalācija: gaismas kaste, ūdenī daļēji šķīdinātas analogās fotogrāfijas, video

Cenšoties padarīt redzamus, citādi neredzamos draudus biosfērai, ko veicina krāsaino analogo foto attēlu veidošana, –  uz gaismas jutīga fotopapīra māksliniece lēnām veidoja ūdens slāni un uzmanīgi injicēja tajā fotoķīmiju. Šī kustība autorei kalpo kā visaptverošs žests, kurā tiek atklāta ar cilvēka rokām radītā piesārņojuma estētika. Kur ūdens zilais pārvēršas zeltā.

Tas ir skatiens un rokas kustība, kas ūdeni atpazīst kā universālu šķīdinātāju, izturas pret to, kā pret dzīvības un transformācijas avotu, un atzīst to par ķīmiskā piesārņojuma savācēju. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu no lielas ražošanas vai nelielas aktivitātes – rodas piesārņota viela, kas caur savu plūsmu atrod ceļu atpakaļ pie mums.

Mēs nekādi nevaram izvairīties no sava ieguldījuma ekosistēmā. Lai cik neliels tas, šķietami, būtu. Līdzīgi mēs nevaram ignorēt arī to, ka šāda veida foto attēli paši izmanto savas fizikālo parādību ķīmiskās un fizikālās reakcijas. Pašpietiekami kļūstot par sava laika ekosistēmisko norišu liecībām.

Kristīne Krauze-Slucka (1979) savā mākslinieciskajā praksē pēta cilvēka, tehnoloģijas un dabas attiecības, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas procesiem, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2020). Saņēmusi Valdemāra Tones fonda stipendiju (2020), Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku balvu 2020. Pateicoties Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 speciālbalvai sadarbībā ar Lietuvas izdevniecību “NoRoutine Books”, izdevusi savu pirmo foto grāmatu “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes”.